Jump to content
Sign in to follow this  

About This Club

Jaunumi izglītības nozarē, sarunas par mācībām, studiju izvēli, pētniecisko darbu izstrādi un problēmsituāciju risināšanu

  1. What's new in this club
  2. Vari mēģināt sazināties ar Korejas studiju centru, kas arī atrodas LU HZF telpās. Vadītājs Jinseok Seo - [email protected] , asistente Lauma Šime - [email protected] domāju viņi spēs ko vairāk pateikt, bet, ja dikti gribi, tad uz priekšdienām varu uzmeklēt no paziņu loka, kuri apguva korejiešu valodu kā atsevišķu kursu..
  3. No viena cilvēciņa, kas studē HZFā dzirdēju, ka tur ir iespēja apgūt Korejiešu valodu par maksu. Internetā par to īsti nekādu informāciju nevaru atrast, tāpēc ceru uz jūsu atsaucību. Šis cilvēks pats studē Japāņu valodu, bet Korejiešu valodu mācās papildus. Ja šāda lieta pastāv... Cik tas izmaksā? Cik bieži norisinās nodarbības? Kad būtu optimālais laiks pieteikties? (Saprotu, ka tagad noteikti pievienoties grupai nebūtu prātīgi) @Korijs jautājums vairāk adresēts Tev, bet, ja kādam par šo ir kāda informācija, tad, lūdzu, dalieties ar to. Paldies.
  4. Projekts "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide". Projekta mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. Projekta mājaslapa - http://www.macibaspieaugusajiem.lv/ Iespēja par Eiropas Sociālā fonda un Valsts budžeta finansējumu vecumā no 25 gadiem iegūt papildus formālu vai neformālu programmu izglītību. Pieteikšanās 3. kārta noslēdzās septembrī. Līdz šim iesaistījušies vairāk nekā 8000 strādājošie, toties 3. kārtā pieteikušies 11 000 iedzīvotāji. Pieejamo programmu saraksts - http://www.macibaspieaugusajiem.lv/studies-search Ja šo iespēju izmanto pirmo reizi, tad maksājums, kas jāveic par attiecīgo mācību programmu atzīmēts pie "Līdzmaksājuma apjoma".
  5. Atvērtā zinātne ir kustība, kura mēģina rast centienus nodrošināt brīvi - bez maksas pieejamus zinātniskos pētījumus visiem interesentiem. Mēs varētu būt pieraduši, ka skolai vai studijām nepieciešams uzrakstīt kādu pētniecisko darbu par konkrētu tēmu, bet nevar izdomāt par materiālu atlasi; izmantot bibliotēkā plauktos esošās retās grāmatas, vai vienkārši aplūkot ko saka google meklētājs. Īpaši augstskolu kontekstā aktuāli ir izmantot zinātniskās datubāzes, kas ietver pasaules mēroga zināmu un nezināmu pētnieku zinātnisko pētījumus, drošticamu un kvalitatīvu informāciju, regulāri atjaunotu pētījumu uzskaitījumu. Problēma nereti ir tajā momentā, ka pilnīga piekļuve zinātniskajām datubāzēm ir sarežģīta, jo ir nepieciešama lietotāja datu reģistrācija un maksa par pilnteksta resursu izmantošanu savām pētnieciskajām vajadzībām. Tieši tāpēc pasaulē ir atvērtās zinātnes kustība, kas nodrošina zinātniskās informācijas brīvpieejas piekļuvi. Ir sasāpējusies sirds, ka jāraksta pētījums par specifisku tēmu, bet beigās izrādās, ka drukātā formā ir par maz materiālu, un pašsaprotami, kā izskatās, tad arī google meklētāja atlasītie rezultāti neizskatās pārliecinoši? Šeit būs uzskaitījums ar atvērtās piekļuves avotiem - http://www.loadb.org/Control.do?_brse Atsevišķi konkrēti piemēri: Directory of Open Access Journals - https://doaj.org - piekļuve zinātniskajiem žurnāliem un publikācijām tajos Directory of Open Access Books - https://www.doabooks.org - piekļuve zinātnes nozaru grāmatām Atceries, ka pēc konkrēto resursu izmantošanas un to saturu iekļaušanas savā pētījumā pievieno arī atsauces, kuras nereti automātiski ģenerēt pēc pasaules standartiem piedāvā arī zinātnisko datubāzu rīki opciju rīkjoslās. ZINĀTNISKA SATURA - KVALITATĪVA SATURA - RECENZĒTA SATURA - JAUNĀKO PĒTĪJUMU SATURA - BRĪVPIEEJAS P.S. Protams, latviešu valodas avotu ir krietni mazāk, bet ja laika gaitā nepieciešama palīdzība par konkrētu tēmu meklējumiem, tad noteikti to var lūgt arī šeit..
  6. Pats mācos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, mani šī problēma neskars turpmākos gadus, turklāt nāku no mazpilsētas, kurā bija pacelts jautājums tieši par absolvētās vidusskolas slēgšanu, klāt nāca arī kaimiņu mazpilsētu skolas. Vienu skolu likvidēja, dažas vēl ir uz robežas, tomēr skolu, kuru absolvēju, nedomā slēgt, jo šai mazpilsētā ir ļoti daudz darba vietu, kuras finansiāli stiprina saucamo "lielo" pilsētu (novada pilsētu), šīs skolas slēgšana vairākus iedzīvotājus sadusminātu. Visu pilsētu skolām tas būtu kā saldais ēdiens, ja lauku skolas tiktu slēgtas. Uzskatu, ka skolu apvienošana būtu nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja skolai būtu ļoti mazs skolēnu skaits, kā arī galvenais iemesls - tuvumā atrastos vēl viena skola, uz kurieni varētu vecāki sūtīt savus bērnus. Te arī parādās problēmas, ja tiktu aizslēgtas skolas, iespējams, ka dažas pilsētu domes izdomās, kā bērnus transportēt uz citām skolām, toties citām par to būs nošpļauties, būs teksts "ir taču kojas". Parādītos arī vairāki skolotāji bez darba, kur viņi būs vajadzīgi ar savu augstāko izglītību, ja visas vakances jau būs aizņemtas? Gateris/stroika/auklītes? Vēl viens iemesls, kāpēc nevēlētos, lai mazpilsētu skolas slēgtu, ir tāds, ka šajās skolās vairāk darbojās ar bērnu, skolotāji ir vairāk pretimnākoši, kā arī var katram skolēnam vairāk sniegt laika jautājumu risināšanā. Uz jautājumu atbildēju "Nē, tas samazina izglītības kvalitāti", bet ar ļoti lieliem izņēmumiem var arī apvienot šīs skolas.
  7. Es jau gaidīju šāda veida jautājumu no tevis. Man personīgi vienmēr ir gribējies būt augstskolā, kurā ir ievērojams campus. Protams, tas var būt problemātiski daudziem, jo jāmēro lielāks ceļš, etc, bet jebkurā gadījumā vienmēr kādam nāksies pielāgoties. Arī pie mums SZFā ir tādi, kas brauc no Skrīveriem un vēl sazin kurienes katru dienu. Man pašam nāktos kratīties no Ķengaraga uz centru un pēc tam izmantot citu transportu (1. tramvaju droši vien), lai nokļūtu campusā. Neskatoties uz to es to vērtēju pozitīvi, jo ir arī iespējams satikties ar draugiem, kuri studē citās fakultātes. Ļoti grūti pašlaik kādu ir satikt, jo visiem vienmēr ir kaut kādas darīšanas fakultātē un tās atrodas tik random vietās. Es domāju, ka ja visus apvienotu vienuviet, tad tā būtu interesanta augstskolas pieredze. Pašam gan tā ies secen, bet nekas. Varbūt vēl izdomāšu studēt Āzijas studijas pēc absolvēšanas. Nu kaut kā tā.
  8. Vari pastāstīt, kāpēc to vēlies, ja nav noslēpums? respektīvi pa Rīgu izmētātās fakultātes būs vienuviet - visi dosies uz konkrētu punktu, kas dažiem nozīmētu lielāku mērojamo attālumu līdz fakultātei, noslogotāku satiksmi pilsētā u.tml. Dzirdēts arī par dažādām sīkām, bet problemātiskām niansēm no neergonomiskām telpu plānošanas tēmām. Katrā ziņā tā visa padarīšana ar fakultātēm solās noslēgties 2021. gadā ar Rakstu mājas būvniecību, šobrīd otrais posms ar Zinātņu māju.
  9. Vienīgā apvienošana, kas interesē mani ir, lai ASAP tiktu apvienotas visas LU fakultātes vienuviet - campusā. (pie kā jau tiek arī strādāts) #offtopic
  10. Nevienam nevajadzētu būt noslēpumam par to, ka pēdējos gados aktualizējas skolu apvienošanas tēma - mazākās izglītības iestādes zaudē ilgstpējīgumu savā pastāvēšanā, toties jau esošās - it kā stabilās skolas kļūst par ieguvējiem, piesaistot tām mazākās skolas, bet vai kvalitāte paliek nemainīga? Sākot ar mazpilsētu skolu apvienošanu, līdz pat valstiska līmeņa augstāko izglītības iestāžu apvienošanu vienā. Viedokļi ir dažādi.
  11.  
×